Vieni te meklē brīnumainu izdziedināšanos, ģimenes harmoniju, Dieva žēlastību Tēvzemei un tās cilvēkiem, citi – vēlas pateikties par jau notikušiem brīnumiem, trešie – ieraudzīt brīnumainu skatu, kurš pārsteidza pat pašu pāvestu Jāni Pāvilu II.
Apmēram 12 km uz ziemeļiem no Šauļiem, lauku vidū slejas neliels pakalns, kas no vienas vietas klāts ar krustiem. Tas ir slavenais Krustu kalns. Viduslaikos uz kalna stāvējusi koka pils, hronikās saukta par Kulu. To 1348. gadā sagrāvis Livonijas karaspēks. Ilgus gadus kalns, saukts par Pils, Lūgšanu kalnu, Jurgaiču, Domantu pilskalnu, stāvējis kails. Vietējie cilvēki stāsta, ka pirmie krusti uzlikti 19. gs. vidū, lūdzot Dieva žēlastību un veselību, jo cilvēki šo kalnu uzskatīja par svētu vietu. Citi liecina, ka krustus te sākuši likt par godu kritušajiem 1831. gada un 1863. gada sacelšanos laikā pret carisko Krieviju. Pēc sacelšanos apspiešanas okupācijas vara aizliedza uz kalna likt krustus un iznīcināja jau uzliktos.
Arī padomju okupācijas vara ar karavīru un buldozeru palīdzību ne reizi vien iznīcināja Krustu kalnu. Padomju vara krustus jauca nost, bet cilvēki pa naktīm tos atkal atjaunoja. Tāpēc Krustu kalns ir kļuvis ne tikai par sakrālu vietu, bet arī simbolu ticības brīvībai un pretošanās cīņai padomju varai.
Visa pasaule par Krustu kalnu uzzināja, kad 1993. gada 7. septembrī to apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II. Pretī Krustu kalnam uzbūvētajā kapelā svētais pāvests Jānis Pāvils II simtiem tūkstošu lielam svētceļnieku pūlim vadīja svēto Misi, svētīja Lietuvu un visu kristīgo Eiropu. Krustu kalns uz svēto pāvestu Jāni Pāvilu II atstāja neizdzēšanu iespaidu – pēc gada uz Krustu kalnu ceļoja Svētā Tēva dāvana Lietuvai – Krucifikss (skulptors E. Manfrini), kurš sagaida un pavada katru, kas apmeklējis vareno Krustu kalnu.
+19
Atsauksmes